Vadot Virslīgu kopš 2017. gada decembra, esmu bijis aktīvs dalībnieks būtiskām pārmaiņām līgā. Mans darba periods ir sakritis ar trīs LFF prezidentu un vairāku LFF valdes locekļu maiņām. Tas nozīmē, ka līdz ar LFF vadības maiņu mainījās arī idejas un viedokļi. Tomēr par spīti šīm pārmaiņām Virslīga vienmēr ir saglabājusi stabilitāti un konsekvenci savā darbībā. Šajos gados esam īstenojuši daudzus veiksmīgus projektus, un daudzas mūsu idejas ir guvušas atsaucību federācijā, veicinot futbola attīstību. Tomēr jāatzīst, ka ne viss ir noritējis gludi, un ir bijuši arī pretēji piemēri, kas rada izaicinājumus.

Federācijas vadības nesenais lēmums veikt izmaiņas Virslīgas reglamentā ir radījis plašas diskusijas futbola sabiedrībā. Divus mēnešus pirms čempionāta sākuma pieņemts lēmums palielināt leģionāru maksu, atcelt progresīvās maksas sistēmu un nostiprināt federācijas tiesības patstāvīgi rīkoties ar iegūtajiem līdzekļiem, raisa jautājumus ne tikai par šo izmaiņu saturu, bet arī par to pieņemšanas procesu. Tas nekādā veidā neraksturo federācijas valdes darbu kā konstruktīvu, caurspīdīgu un atbilstošu mūsdienīgas organizācijas standartiem. Lēmuma pieņemšana bez iepriekšējas analīzes unkonsultācijām ar klubiem liek domāt, ka tas nav rūpīgi pārdomāts solis futbola attīstības virzienā, bet kaut kas cits.

Kā 2019. gada Virslīgas izmaiņu un jaunatnes attīstības fonda ieviešanas idejas autors es joprojām stingri ticu mūsu līgas attīstības koncepcijai. Es uzskatu, ka ir būtiski racionāli un argumentēti skaidrot LFF valdei un futbola sabiedrībai, kā nesenais lēmums var negatīvi ietekmēt Virslīgas un tās klubu ilgtermiņa attīstību, apdraudot līdz šim sasniegto progresu un rezultātus. Atgādinu, šī koncepcija tika apstiprināta klubu kopsapulcē 2019. gada vasarā, kļūstot par kompromisu starp lielo un mazo klubu interesēm. Lielajiem klubiem tika dota iespēja paplašināt spēlētāju izvēli ārpus Latvijas, palīdzot tiem risināt stratēģiskos uzdevumus un saglabāt konkurētspēju Eiropas līmeņa sacensībās. Tāpat tas palīdzēja samazināt strauju spēlētāju atalgojuma inflāciju. Mazie klubi saglabāja iespēju koncentrēties uz jauno Latvijas futbolistu attīstību, iegūstot papildu līdzekļus ilgtspējīgu struktūru veidošanai.

Pēc izmaiņām pēdējo četru gadu laikā Virslīga ir kļuvusi par kvalitatīvu platformu jauniem talantiem, vienlaikus nodrošinot klubiem iespēju izvēlēties dažādus attīstības modeļus. Turklāt interese par čempionātu ir pieaugusi arī līdzjutēju vidū, kas apliecina, ka pēdējos gados izvēlētais Virslīgas attīstības virziens ir bijis pareizs.

Čempionāta līmenis ir ievērojami pieaudzis, ko apliecina dati. Lai sekotu mūsu klubu attīstībai, mēs izmantojam Euro Club Index (ECI), ko izstrādājis analītiskais uzņēmums Hypercube un ko UEFA izmanto savā analīzē. Lai gan mēs joprojām ievērojami atpaliekam no mūsu grupas līderiem (šo līgas grupu arī izmanto UEFA), mūsu progress pēdējos gados ir izcils. Salīdzinot ar līdzīgām līgām, Virslīga ir uzrādījusi visstraujāko attīstību. ECI rādītājs sāka strauji pieaugt pēc jaunā modeļa ieviešanas, palielinoties par 29%, savukārt Igaunijas klubu indekss tajā pašā periodā samazinājās par 31%, bet Lietuvas par 4%.

Virslīgas klubu vidējais Euro Club Index laika posmā no 2017. līdz 2024. Gadam.

Virslīgas klubu ECI indekss salīdzinājumā ar līdzīgu līgu grupām top 10 komandām.

ECI rādītāja izmaiņas

No salīdzinājuma ir skaidri redzams, ka mums ir divi ļoti konkurētspējīgi klubi starptautiskā līmenī, taču mūsu “aste” joprojām ievērojami atpaliek. Tas ir tieši LFF un LFV galvenais uzdevums – paaugstināt atpalikušo klubu līmeni, vienlaikus neierobežojot RFS un RIGA FC attīstību vai radot tiem vēl lielākas priekšrocības. Mazie un vidējie klubi ir būtiski, jo tie veido konkurences līmeni, kas savukārt palīdz arī lielajiem klubiem attīstīties un spēlēt augstā starptautiskā līmenī. Sportistka ziņā mūsu lielākais izaicinajums ir ievērojamā RFS un RIGA FC līmeņa atšķirība no pārējiem Virslīgas klubiem. Lai gan gandrīz visi Virslīgas klubi pēdējo septiņu gadu laikā ir palielinājuši savu ECI līmeni, šie divi klubi ir to paveikuši fenomenāli. 2024. gada sezonā RFS arī par pirmo reizi kļuva par stiprāko klubu Baltijas valstī apsteidzot Viļnas Žalgiris:

Top 4 Baltijas klubu ECI rādītāju salīdzinājums

Protams, mums ir jāstrādā arī pie resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanas. Redzam, ka FK Liepājai ir milzīgs izaugsmes potenciāls, tāpat kā vairākiem mazajiem klubiem. Ar UEFA solidaritātes maksājumu palielinājumu no 2024.g. šiem klubiem ir būtiski gudri ieguldīt līdzekļus, kas varētu būtiski paaugstināt gan katra kluba indeksu, gan kopējo Virslīgas līmeni. Jāuzsver, ka UEFA solidaritātes līdzekļus iespējams ieguldīt tikai jaunatnes sistēmu uzlabošanā, un Virslīgas attīstības modelis ir tieši balstīts uz jauno spēlētāju sagatavošanu. Par šo es pastāstīšu sīkāk tālāk.

Virslīgas klubu ECI rādītāji

Abu Rīgas klubu savstarpējā cīņa un augstā konkurence ir bijusi būtisks faktors abu klubu izaugsmei, un tas apliecina, cik nozīmīga ir līdzvērtīga sacensība attīstības veicināšanai. Šo principu mēs vēlamies redzēt arī pārējā Virslīgā – gan tabulas vidusdaļā, gan apakšā. Vienmērīgāks konkurences līmenis visos līgas līmeņos ne tikai veicinātu kopējo izaugsmi, bet arī padarītu Virslīgu vēl pievilcīgāku gan spēlētājiem, gan līdzjutējiem.

LFF lēmums atcelt progresīvo likmi būtiski ierobežos tieši mazākos klubus, apgrūtinot viņu iespējas risināt problemātiskās pozīcijas, piesaistot ārvalstu spēlētājus. Šis lēmums ne tikai samazinās mazo klubu konkurētspēju, bet arī ierobežos to autonomiju pieņemt stratēģiski nozīmīgus lēmumus. Rezultātā mazie klubi, kas jau tā saskaras ar ierobežotiem resursiem, būs vēl vairāk pakļauti nelabvēlīgiem apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt gan viņu attīstību, gan Virslīgas kopējo līmeni.Acīmredzami, ka fonda palielinājums, visticamāk, netiks novirzīts U21 spēlētāju attīstībai, bet gan tiks izmantots citiem mērķiem. Tas rada bažas par līdzekļu izmantošanas caurspīdīgumu un saskanību ar sākotnēji izvirzītajiem mērķiem, kas bija vērsti uz vietējo talantu attīstības veicināšanu.

Turklāt leģionāri, kuri spēlēja mazajos klubos, pildīja nozīmīgu funkciju, palīdzot uzlabot konkurenci šo klubu ietvaros. Mūsu jaunie spēlētāji katrā kluba sistēmā sacentās ar viņiem, kas būtiski veicināja viņu attīstību. Esmu pārliecināts, ka ārzemju spēlētāju skaits šajos klubos ievērojami samazināsies. Diemžēl tas nozīmē, ka konkurences līmenis šajos klubos samazināsies nākamo 4–5 gadu laikā, un tas negatīvi ietekmēs arī jauno Latvijas spēlētāju izaugsmi.

Pierādījumi par to, ka izmaiņas nebija nepieciešamas, ir redzami arī citos datos. 2024. gada sezonā spēlētāji līdz 22 gadu vecumam (U22) aizvadīja 45% no visām iespējamām minūtēm Virslīgas spēlēs, kas ir rekordaugsts rādītājs starp netikai starp mūsu tiešaijiem konkurentiem , bet vispār starp augstākajām futbola līgām Eiropā:

Spēlētāju nospēlēto minūšu sadalījums pa vecuma grupām Virslīgā.